
Deviņu stāvu mikrorajoni, divu litru alus, daudzstāvu mājas kāpņu telpas, cigaretes, semočkas, lifta kabīne un spēcīga vīru valoda - paceļ roku tie, kam šie simboli neko neizsaka. Aizdomīgi viegli Sjava ekspluatē tos, kļūdams sirdij tuvs ikvienam, kas dzīvo postpadomju telpā. Tad kas ir Sjava (padsančik rovnij na hiphopčike, jop...) 10. aprīļa vakarā varējām pārliecināties mēs visi, un to arī godam izdarījām.
Pasākums bija ieturēts atbilstoši tematikai - semočku atlieku kalni jau pat pie ieejas - šķiet, ka tās bija burtiski visur. Daudzi apmeklētāji bija izpildījuši mājas darbu (ierasties kā ronvim pocančikom) un pūlis bija raibs no sprādžkurpēm, treniņtērpiem, naģenēm un ādas rokas somiņām.
Mājas darbu bija izpildījuši ne tikai apmeklētāji, bet arī kāds gudrinieks - piezvanot uz policiju un paziņojot, ka klubā ir ievietots spridzeklis. Policijas pārbaude rezultējās stundu ilgā kolektīvā salšanā pie ieejas, taču vai tad mums, normaļnimi padsanami, aukstums var būt kāds šķērslis? Atvērās auto durvis, ieskandinot krievu pop hītus (belie rozi), pa retam iedžinkstējās kāda alus pudele, sašķīstot pret asfaltu sīkās drumslās. Tusiņš sākās uz pilnu klapi.
Pārbaudes pabeigtas, beidzot policija dodas projām, bet mēs atpakaļ siltumā. Sjava. Atskan repčiks un uz skatuves parādās interneta plašumos tik daudz redzētās sejas – bodrije padsančiki Sjava, Serjoga (ģitārists) un Siplij (liek diskus), uz galdiņa izber semočkas, atkorķē 2l plastmasas aldari (2l žiguli laikam nevar Latvijā dabūt). Salej sev, ielej arī publikai, sacienā ar semočkām pirmās rindas (a pivasik u vas horošij...) un patiesībā fantastiski labi nospēlē visu jau no interneta visiem zināmo repetuāru – Bodrjačkom, Otdihajem horošo, Narik ņeudačņik, Kori-kohori un Forsaž.
Tas, cik labā kvalitātē viss notiek un tiek spēlēts, vedina domāt, ka ansamblītis savā programmā ir ieguldījis diezgan lielu enerģiju un resursus - vienā brīdī ģitārists pat spēlē ko līdzīgu džeza apdarei. Viss kopā tas patīkami disharmonē ar nevīžīgo padsančiku tēlu un izteiksmes līdzekļiem. Skanot narik-ņeudačņik solo visi palēninās un miglainu skatu knibina seju gluži kā heroīna dozu saņēmuši – ak dievs cik tas bija patiesi. Neviļus prātā tomēr ļoti atšķiramies mēs no Krievijas - bandīti pie mums brauc ar BMW nevis žiguļiem, par ko pat Sjava žēlojas, ka kopš iebraukšanas Rīgā nav redzējis nevienu pašu krievu ražojuma auto. Tāpēc jo interesantāk ir pavērot šādus unikālus ciemiņus, kas nāk no citurienes ar savām kulturālajām atšķirībām.
Pēc stundas arī koncerts ir cauri un publika izklīst. Pie ieejas vēl ieņemam 25g krievu šņabīša un prom esam. Tāds lūk ir tas Sjava. Daudziem patīk, daudziem nē, bet vienaldzīgo ir maz. Sjava - iespējams labākais reperis pasaulē. Opā – da ladna...
Saites: sjava.ru, sjava@youtube